Par mani
Mani sauc Zane Ozola, esmu 3 pieaugušu bērnu mamma un sieva savam vīram. Gandrīz visu darba mūžu strādāju 1994. gadā pašas izveidotajā privātskolā Patnis, kas ir izaugusi par izglītības uzņēmumu tīklu ar vairāku miljonu apgrozījumu. Patnis ir uzņēmumu grupa, kas apvieno skolu Gregora ielā (1.-6. klase), skolu Barona ielā (7.-12. klase), vairākas pirmsskolas Rīgā, Ādažos un Mārupē, Mākslu skolu Kultūras Patnis, interešu izglītību bērniem ar speciālas izglītības vajadzībām, kā arī nesen ir pievienojies jauns projekts - tālākizglītības skola jauniešiem ar speciālas izglītības vajadzībām pēc pamatizglītības iegūšanas.
Dažreiz es esmu vairāk uzņēmēja nekā pedagoģe, bet citreiz ir otrādi. Mīlu bērnus. Darbā ar bērniem esmu novērojusi sevī lielu pacietību, ko gan ne vienmēr varu attiecināt uz sevi, strādājot ar pieaugušajiem. Uzņēmējdarbībā nākas pieņemt daudzus lēmumus straujā tempā, savukārt pedagoģijā temps nav pozitīvu rezultātu garants.
2015. gadā ar domubiedriem nodibinājām Neatkarīgo izglītības biedrību, kuru es vadu jau 10 gadu. Galvenā ideja, dibinot biedrību, bija - izglītības profesionāļu un politiķu sadarbība reformu īstenošanā, kā arī reaģēšana uz aktualitātēm. Manu sabiedrisko aktivitāšu svarīgajā sarakstā ir arī biedrība Līdere: spilgts posms bija darbs pie mikrouzņēmuma nodokļa ieviešanas, kas diemžēl, gadiem ritot, ir aizgājis pavisam ne uz to pusi, kur sākumā bija iecerēts. Esmu daudzkārt bijusi mentore jaunajiem uzņēmējiem, piedalījusies neskaitāmās darba grupās un padomēs, ko gan jau vairākus gadus esmu mērķtiecīgi izslēgusi no savas darba dienas. Daudzus gadus biju aktīva LDDK biedre, iesaistoties svarīgos izglītības nozares procesos, kā piemēram, ministra Roberta Ķīļa laikā vadīju finansējuma reformas grupu. Tā bija ideālā izglītības reforma, kurā 7 grupās nesavtīgi darbojās eksperti, vecāki, darba devēji u.c. Mainoties ministriem, daļa ideju turpināja dzīvot par spīti tam, ka nebija politiskā atbalsta. Tas liek domāt, ka savu aizrautības sēklu bijām nopietni iedēstījuši. Daudzus gadus vēlāk Anitas Muižnieces komandā strādāju kā padomniece iekļaujošās izglītības jomā. Tie bija tikai daži mēneši, bet es paguvu izstrādāt jaunu modeli, kuru nepaspējām īstenot ministru maiņas dēļ. Taču esmu pārliecināta, ka visam ir savs laiks un mans modelis tiks iedzīvināts dzīvē.
Kopš doktora grāda iegūšanas 2002. gadā, esmu daudz rakstījusi un stāstījusi par jaunumiem izglītības vadībā un izglītības politikā. Šajā lapā daļu no tiem esmu apkopojusi, bet daļa ir gājusi zudībā. Dažas idejas virpinās uz riņķi visu šo gadu garumā, dažas no tām ir realizējušās, dažas vēl gaida restartu, piemēram: publiskās privātās partnerības principu izmantošana pirmsskolās un skolās, iekļaujošās izglītības ieviešana, 1.klase no 6 gadiem, pagarināts mācību gads, kompetenču pieeja, no somiem aizgūtā ideja par Teacher Training Schools (Skolotāju apmācības skolas - realitātē tas ir modelis, kas darbojas kā praktiskās apmācības centrs topošajiem skolotājiem un reizē nodrošina ciešu saikni starp pētniecību, teoriju un praksi).
2025. gada pavasarī iestājos Vienotībā, lai papildinātu izglītības profesionāļu klātbūtni politiskajos procesos.
Man ir svarīgas drosmīgas idejas un profesionāla attieksme - gan skolā, gan sabiedrībā kopumā.
Rīgā, 2025. gada 20. maijā.